I. BUDŽETA IETVARS 2024., 2025. UN 2026. GADAM
What this is
Tables
Related laws
Pages
File size
Current read
This is the quick analyst view of the source: what role it plays, how well it is linked into the budget trail, and how much structure the current parse exposes.
Budget role
Current readBudget trail
Strong sourceExtraction read
Strong sourceVisible structure
Coverage caveatSource details
- Country
- Latvia
- Year
- 2024
- Document type
- Source Page
- Source institution
- Ministry of Finance of Latvia
- File format
- PDF document
- Source URL
- www.fm.gov.lv/lv/budzets2024
- Original file
- Open original
- Mime type
- application/pdf
- Page count
- 136
- File size
- 3.1MB
References & sources
Direct links to the official pages and files behind the data shown on this page.
Why it matters
This page keeps the original source file, extracted preview, and linked records together so you can decide how much analytical weight to place on it.
The extracted summary and preview content for this document look relatively complete for the current public corpus.
What it contains
Extracted tables
No table previews were generated for this source.
Detected headings
No reliable heading list was generated.
Institution signals
2 institution reference(s) were detected in the extracted summary.
Detected institutions
Linked legislation
Framework law
Framework law
Framework law
Framework law
Framework law
Framework law
First extracted text sample
7 Budžeta ietvars 2024., 2025. un 2026. gadam FMPask_1-4_020224_bud2024.docx I. BUDŽETA IETVARS 2024., 2025. UN 2026. GADAM 1. Makroekonomiskās attīstības apraksts1 1.1. Ārējā ekonomiskā vide Pasaules ekonomikas izaugsme , pēc spēcīgās atgūšanās no Covid -19 pandēmijas 2021. gadā, 2022. gadā palēninājās līdz 3,5%, bet šogad un nākamgad, pēc Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) jaunākajām (2023. gada jūlija) prognozēm, izaugsme būs vēl zemāka, 3% apmērā. Lai gan salīdzinājumā ar aprīļa prognozēm ekonomikas pieauguma tempi ir nedaudz paaugstināti, tie tomēr ir vēsturiski zemā līmenī un ekonomisko aktivitāti turpina vājināt centrālo banku veiktie p rocentu likmju paaugstinājumi, lai ierobežotu inflāciju. Ekonomisko situāciju pasaulē jau kopš 2022. gada februāra nosaka Krievijas iesāktais karš Ukrainā un tā veicinātā energokrīze, ievērojami paaugstinot energoresursu cenas, ceļot kopējo inflācijas līmeni un kopā ar procentu likmju celšanu arī būtiski palēninot ekonomikas attīstību. Līdzīgi kā pasaulē kopumā zema izaugsme prognozēta arī ES un galvenajām Latvijas ārējās tirdzniecības partnervalstīm. Pēc Eiropas Komisijas (EK) pēdējām, 2023. gada septembra prognozēm, ekonomikas izaugsme Eiropas Savienības valstīs šogad palēnināsies līdz 0,8%, salīdzinot ar 3,5% izaugsmi 2022. gadā. Zemā līmenī ekonomikas attīstības tempi saglabāsies arī 2024. gadā, kad ES ekonomikas izaugsme veidos 1,4%. Jaunākās izaugsmes prognozes ES ir tādā pašā līmenī, kā EK bija prognozējusi 2023. gada februārī, bet salīdzinājumā ar iepriekšējām, 2023. gada maija prognozēm, kuras izmantotas Finanšu ministrijas (FM) izstrādāto makroekonomisko prognožu ārējās vides pieņēmumos, tās ir nedaudz pazeminātas – par 0,2 procentpunktiem 2023. gadam un par 0,3 procentpunktiem 2024. gadam. Latvijas desmit galveno ārējās tirdzniecības partnervalstu - Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Zviedrijas, Krievijas, Apvienotās Karalistes, Somijas, Dānijas, Nīderlandes un Polijas - kopējās izaugsmes prognozes salīdzinājumā ar gada sākumā prognozēto 2023. gadam palielinājušās pavisam nenozīmīgi – par 0,1 procentpunktu, bet 2024. gadam tās nav mainījušās (skat. 1.1. tabulu). Kopumā Latvijas tirdzniecības partnervalstīm izaugsme šogad prognozēta zemāka nekā ES kopumā, kas atspoguļo nelabvēlīgāko ekonomisko si tuāciju tieši Austrumeiropas reģionā, Baltijas valstīs un Skandināvijā. 1.1. tabula. IKP pieauguma prognozes 2023. un 2…